Tagad tik ļoti gribas ar kādu runāt. Iztēle bieži rada vīrieti baltā kreklā tepat pagalmā. To, kas palika mājās, to kas nebūs ar viņu un to, kura dēļ pārējie vēl ilgi būs ēnā. Skrienot. Jā, it īpaši tur mežā, esot vienai domas kā pēdējo saules staru nepārprotamība gāžas uz viņu ar visu to sentimentu, ar nerunāšanu, ar deju. Simtreiz atkārtota deja, kas bija pirms gada. Sievietes un datumi. Gads kopš viņa nesajūt sevi vienu, kopš viņa spēj redzēt kā būtu. Tad ziedēja ābeles pie operas. Dienā pirms viņas mīļotās sievietes svētkiem.
Viss ir izdomāts. Viss ir tikai fantāzija, tik pat ticama kā saplānota diena un acīmredzami notikumi.
Labradors.
'dzīve kā košums'. nu nav tur banalitātes.
M.
jau teicu - vienkārši gribēju runāt. ha.
1 komentārs:
viss izsapņotais ir savā veidā īstenība izdzīvotā..
Ierakstīt komentāru