Augstās skolas gribētu redzēt bez diploma iegūšanas iespējām, bez jebkādiem papīriskiem apstipsinājumiem par to, ka tur ir studēts. Attiecīgi, lai nav nekādu pārbaudījumu. Lai ir aptuvena nojausma, ko vajag profesijai un tad tu ar savu apziņu ej un mācies. Un tad darba devējs uzticas un potenciālais darbinieks zina, par ko atbildēt. Protams, visa tā ekonomiskā puse ir diskutējama, taču viss ir risināms. Ieguvums no tā būtu liels, pirmām kārtām cilvēks patiešām iemācās, jo tas nav vispārlietojams formālu priekšmetu kopums. Otrām kārtām – cilvēks savā mācību periodā var ne tikai mācīties, bet arī dzīvot. Jā, protams, vienmēr šai problēmai atbilde – ja nevēlies, neizvēlies. Taču ja es vēlos tikai daļu no tā visa, bet apziņā stāv diploma sistēma, tad man vienalga jāmācās viss. Rezultātā uzmanība tiek sadalīta visam ja ne vienādi, tad tiek sadalīta, kas gandrīz vienmēr nozīmē, ka arī īzvēlētajam nekas vairāk netiek, un vienā mirklī studēšana pārvēršas par izdzīvošanu. Jā, būs daudzi, kuri prot ar to visu darboties ātrāk un produktīvāk, taču apgalvošu, ka vairāk ir to, kas gaida beigas, lai gan nekad neko nevajag gaidīt.
Tomēr saldā doma ir tā, ka vismaz pēdējie mēneši tiks pavadīti ar lielisko J.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru