Pēc trīs nedēļu pārtraukuma J. atkal aizrāva savā lekcijā. Ar visu klibo kāju neaprakstāmā azartā klāstīja jauno tēmu, brīžiem rakstīdams uz tāfeles un priecādamies, ka tomēr var nostāvēt. Vienreizējs vīrietis, sajūsmā sēžu un nesaprotu, kā viņā var būt tik daudz. Taču pēc trīsarpus stundām arī man no tā tiek.
Piektdien autobusā sevi pārsteidzot ieraudzīju 13.oktobra zēnu. Lai gan sastapt kādu atkārtoti sabiedriskajā transportā ir liela varbūtība. Bija interesanti vērot viņu ar diviem ļoti runātīgiem jauniešiem. Tomēr tas nenomāca iepriekš gūto iespaidu. Viņš bija kluss, skatījās pa logu, bet klausījās visā, ko draugi runā, reizēm komentējot. Gribas iedomāties, ka zem tā slēpjas zoostacijas bērnu cienīgs stāsts, ar cerībām uz citu pamattēmu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru