sestdiena, 2008. gada 1. novembris

31.oktobris

Lūdzu piedod, ka esmu tik tuvu malai.

2 komentāri:

es_pate teica...

uzreiz iešaujas galvā divas domas..vai nu gultas mala vai dzīves un lēmumu mala...hmm..ieteikt?
laikam jāsaka tā domā no stāstiem,ka tad kad Tu nokļūsti līdz horizontam jeb zemes malai, tur izrādās viss turpinās..savādāks, citādāks, bet turpinās..tāpēc laikam jāsaka, tātad gultai šajā gadījumā ir tikai mala, bet arī tur ir platība, no malas līdz malai..un var nomest segu zemē ar spilvenu un gulēt uz grīdas..un būsi tikusi pāri arī gultas malai..:)
p.s. neuztvert nopietni šo domu gājienu..jo ir atkal jau nakts, un jau kurējo nakti ātrāk par 02.00 neesmu tikusi gulēt..un vainīga-pati..:)

Olga teica...

es varu gulēt uz neatlocīta dīvāna,un nav,ka par maz.;)jā,visur citur arī var gaidīt uz bezgalību.