Cilvēki ir iemesls. Gan ceļā, gan sēžot uz vietas. Aprakstīt nebūs viegli. Ir tik labi, kā vakar atklājot klusā centra arhitektūru. Šoreiz pārliecinoši nospriežot, ka tā ir labākā pasaulē.
Kūpoša tēja un visa dabiskā apziņa. Lai gan jau šī tēja nav tas, ko vajadzētu. Jāpaņem no mājām īstās.
Brīvība. Lūk tas ir iekšā.
Man lidostā bija margrietiņu pušķis un ilgs ilgs apskāviens no mīļās.
Vēl vakar paliku tukšā Ineses dzīvoklī un sēžot zaļajos krēslos, zvanīju lieliskajam vīrietim. Tur nebija kaisles, tikai draudzība un ļoti labas sajūtas. Ar kumelīšu tēju un graudu kruasānu. Un no rīta varēju staigāt pa māju kaila. Ak jā – un noskatījos pirmās gandrīz divas sērijas no Likteņa līdumniekiem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru